Katru gadu Latvijas zvēraudzētavās ar elektrošoku vai gāzes kamerās nogalina vairākus simtus tūkstošu nevainīgu dzīvnieku – lapsas, šinšillas un ūdeles. Šo savvaļas dzīvnieku turēšana industriālo fermu nožēlojamajos apstākļos ir nežēlīga un necienīga pret viņiem kā pret dzīvām būtnēm.
Mūsu sabiedrības un kultūras pamatā ir likta cieņa pret dzīvību. Mēs esam tapuši un attīstījušies kā cilvēki ilgā un sarežģītā ceļā, kura laikā būtiski mainījušies mūsu priekšstati par to, kas ir dzīva būtne un kādai jābūt mūsu attieksmei pret to. Mūsdienu ētikas normas aizliedz nogalināt un spīdzināt, mēs vienprātīgi nosodām vardarbību un cenšamies apturēt karus.
Pēdējā pusgadsimta laikā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas ne tikai mūsu zināšanās par to, ko jūt un pārdzīvo citas dzīvās būtnes, ir mainījusies mūsu attieksme pret dzīvniekiem un to tiesībām. Mēs esam sapratuši, ka cilvēka attiecībās ar dzīvniekiem ir jāņem vērā īpašas morālas prasības. Dzīvnieki ir morāli nevainīgi, tie nevar dot vai liegt savu piekrišanu tam, ko mēs ar viņiem darām, tie nevar pastāstīt par savām vajadzībām un ciešanām, tāpēc ir pilnībā neaizsargāti pret ekspluatāciju un vardarbību no cilvēka puses.
Cilvēks, atšķirībā no dzīvniekiem, ir morāla būtne, kam jāuzņemas noteiktu atbildību ne tikai par sevi, bet arī par sabiedrību, kurā dzīvo. Daudzi pētījumi pierāda saikni starp dzīvnieku ļaunprātīgu izmantošanu un citiem vardarbības veidiem, jo īpaši – pret sievietēm un bērniem. Tas nozīmē, ka pasaule, kurā notiek ļaunprātīga dzīvnieku izmantošana, ir mazāk droša arī cilvēkiem. Sabiedrība, kas pieļauj izņēmumus attieksmē pret vardarbību, nevar veiksmīgi cīnīties ar citiem vardarbības veidiem.
Kažokzvēru audzēšana konkrētas un šauras industrijas vajadzībām neapšaubāmi ir vardarbība pret dzīvām būtnēm. Šajā industrijā izmantotās metodes, dzīvnieku dzīves apstākļi, nogalināšanas paņēmieni un attieksme pret kažokzvēriem kā peļņas avotu ir morāli apkaunojoši un tiem nav nekāda ētiska attaisnojuma.
Ir pilnīgi nepamatoti pakļaut dzīvniekus ciešanām un nāvei, lai ražotu cilvēka eksistencei nebūtiskas luksusa preces – kažokādas mēteļus un aksesuārus. Tam nav arī būtiska ekonomiska pamatojuma ne valsts attīstībā, ne pašas industrijas dzīvotspējā, kas piedzīvo lejupslīdi un, lai izdzīvotu, spiesta samazināt izdevumus, tas ir, vēl vairāk pasliktināt dzīvnieku dzīves apstākļus.
Sabiedrības attieksme pret kažokzvēru audzēšanu ir mainījusies un likumdošanai būtu jāseko pārmaiņām sabiedriskajā morālē. Ja mūsu sabiedrībā tiek kriminalizēta nežēlīga izturēšanās pret mājdzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, nav nekāda attaisnojuma pieļaut šādu praksi rūpnieciskā nozarē. Aizliegums audzēt kažokzvērus nogalināšanai nevar tikt uzskatīts par nepamatotu uzņēmējdarbības ierobežošanu. Tas ir likumīgs brīvības ierobežojums, gluži tāpat kā naida kurināšanas aizliegums ir likumīga vārda brīvības pārkāpšana. Nepastāv tāda lieta kā cilvēku tiesības būt nežēlīgiem.
Aizvien vairāk Eiropā un citur pasaulē ir to valstu, kas aizliedz kažokzvēru audzēšanu. Mēs uzskatām, ka arī Latvijā ir jāaizliedz kažokzvēru audzēšana – ne tikai, lai nodrošinātu cieņu pret dzīvību, bet arī tam, lai mēs dzīvotu labākā un drošākā cilvēku sabiedrībā. Ir pienācis laiks atzīt, ka kažokādas ir morāli un vēsturiski novecojusi luksusa prece, no kuras atteikties ir mūsu pienākums.
Mēs aicinām Saeimu pieņemt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas aizliegtu kažokzvēru rūpniecisku audzēšanu Latvijā.
Es esmu pret dzīvnieku audzēšanu kažokādām. Tā ir bezjēdzīga dzīvnieku mocīšana.
Mīļie draugi, ja mīlat dzīvniekus, zvēraudzēšana Latvijā ir jāaizliedz. To ir izdarījušas jau 16 valstis Eiropā. Mēs veidojam Latvijas tēlu, un nogalinātāju tēls nekādi nesaistās kopā ar mūsu mīļo Latvijas tēlu.
Uzskatu, ka ciešanu radīšana dzīvniekiem, lai veidotu tik cilvēka dzīvei mazsvarīgas lietas kā apģērbus un aksesuārus, nav lieta ar ko lepoties mūsu valstī. Tā vietā, ir jāvairo līdzcietība, kas ir ļoti nozīmīga vērtība mūsu sabiedrībā.
Es ticu, ka Latvija ir attīstījusies tik tālu, ka esam gatavi no šīs nevajadzīgās vardarbības atteikties. Esam kļuvuši gudrāki, cilvēcīgāki un saprotošāki, tāpēc, ejot līdzi laikam, arī šajā ziņā mums ir jākļūst zinošākiem un jāaptur zvēraudzēšana.
Aizstāvēsim tos, kuri nevar sevi aizstāvēt. Dosim balsi tiem, kuriem tās nav, un pielietosim empātiju, līdzjūtību un veselo saprātu, ja vēlamies sevi dēvēt par homo sapiens - cilvēks saprātīgais.
Lai arī es atbalstu medības pārtikas iegūšanai, tas neliedz man atzīt, ka mūsdienās zvēru audzēšana tikai dēļ kažokādām ir bezjēdzīga cietsirdība. Izdabāšana, visticamāk, provinciālu oligarhu statusa vajadzībām, ir pazemojoša cilvēka esībai.
Dzīvniekiem ir ko teikt. Tiem nav balss, valodas, kuru mēs, cilvēki, spētu vai gribētu iemācīties. Tomēr tiem ir bezgala daudz sakāmā — ne tikai par sevi, bet arī par visu pasauli, par dzīvo būtņu savstarpējām attiecībām un galu galā – par mums pašiem.
Tavs finansiālais atbalsts palīdzēs mums panākt pārmaiņas, virzot kampaņu par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.
Atbalstīt kampaņu
Dzīvniekiem ir svarīga ikviena balss, kas iestājas par arhaiskās un cietsirdīgās industrijas slēgšanu.
